monasticisms

Marijas Magdalēnas Rīgas (Cisteriešu) sieviešu klosteris

Birgitas Tallinas/Piritas sieviešu klosteris

Klāras Stokholmas (Franciskāņu) sieviešu klosteris

1187.g. Saladins ieņēma Jeruzālemi. 1189.ziemā vai 1190.g.pavasarī pie Akko Brēmenieši (un Lībekieši?) ievainotajiem un slimajiem ziedoja vienu buru zem kuras patverties (lauka lazerete/hospitālis). 1191.g. pāvasts Klements III kopībai izdeva aizsardzības privilēģiju, 1196.gadā pāvasts Celestīns III kopību atbrīvoja no 1/.10 tiesas uz jaunapgūtajām zemēm un piešķīra tiesības vēlēt maģistru(mestru/meistaru). 1198.g.martā pildot mirušā imperatora Heinriha VI gribu krusta karotāji paaugstināja ģermāņu hospitāli/kopību par bruņinieku ordeni un noteica ka slimie jākopj saskaņā ar joaniešu priekšrakstiem bet karot jāiet saskaņā ar templiešu regulu(statūtiem). Brāļi bruņinieki ir pusreliģiozie (neklasificējas nekur konkrēti- nav ne mūki, ne kanoniķi).1236.g.sept.Zobenbrāļus sakāva pie Saules. Piedaloties pāvastam Gregoram IX Zobenbrāļu ordenis 1237.g. tika inkorporēts Vācu ordenī. Jau 1239.g ordeņa Livonijas atzara mestrs Dītrihs no Grīningenes (palikušajiem) zobenbrāļiem atņēma varu. Hospitāļu neesot bijis ne Zobenbrāļiem, ne Vācbrāļiem, vien firmāriji

latviešu vārds mūks esot aizguvums no senskandināvu(senislandiešu) munkr (locījumos munk), kam atbilstot arī senfrīzu munik un vidusholandiešu munk, kas no aizgūti latīņu *monikus<monachus, kas savukārt no grieķu monachos -vientuļnieks. Vārds ieviesies starp 9-12.gs.

mūķene angliski nun, vāciski nonne

klosteris < latīņu claustrum ‘slēgta telpa’- mūku vai mūķeņu kopienas ēku komplekss

monasticisms- www.newadvent.org/cathen/10459a.htm