comamndments
Mozus baušļi nav domāti "nejūdiem", bet ...
..likumus vispār neievērot/ignorēt var atļauties tikai muļķi/mežoņi, kristieši un krievi, jeb saistītie ar haosa spēkiem/iznīcību
pret likumu formālu ievērošanu un to uzspiešanu iestājās pravieši -likumiem jābūt dabiskiem, dzīviem, ne mākslīgiem un sastingušiem, tie jāpieņem ar izpratni no brīvas gribas,
tajā pat laikā likumu nezināšana neatbrīvo no soda vai nepatikšanām
arī Jēzus pretendēja uz pravieša statusu (revidējot bauslību, tomēr to principā saglabājot), bet bauslību nejūdiem, saglabājot Bībeles ("Vecās Derības") orientāciju,"oficiāli" atcēla (viltus) apustulis Mazais, saukts Pāvils pie latviešiem
Dievs Mozum ('Dēlam' ēģiptiski) atklājās degoša ērkšķu krūma izskatā, ko, manuprāt, simbolizē ebreju menora (indoeiropiešiem uguns/liesma/gaisma, logos/vārds Hēraklītam). Ebreji Dievu saprata maz (lai gan tiem ir Tora un Talmudi) Bībele ir rakstīta ar sirdi, nevis prātu, kopumā tā veido nepareizu izpratni par Dievu. Bet tomēr, tā kā mums nav pieejami analoģiski autoratīvi reliģiski uzstādījumi, no Bībeles katrs var izvilkt savu esenci bauslībai, neprasot nevienam atļauju un nemaksājot 1/10 tiesu levītiem vai baznīcai. Dievs nav tikai ebreju priesteru vai baznīcas "īpašums", tāpat kā Saule nav tikai astronomu vai astrologu
Manas derības aptuvens uzmetums, kurā ietverts Dekalogs, 1.,25. un 90. psalms, Atklāsmes grāmatas vēsts Efesiešiem, kā arī nedaudz no Vēdām un Blaumaņa:
- Es esmu tas Dievs, kas tevi izvedis no Rīgas (un reiz aizvedis uz Ēģipti). Tev nebūs citus kungus turēt Manā priekšā. Esmu (reizēm) arī dusmīgs Dievs, kas tavus maldus var piemeklēt(ar ļaunu), bet darīt labu(nākotnē) tad, ja Manus baušļus/likumus ievēro un meklē Īsteni Esošo
- Tāpēc svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie baušļiem u.c. likumiem un likumsakarūbām, kas dienām un naktīm domā par tiem.
Tāds līdzīgs vīna kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.
Ne tādi ir bezdievīgie: tie ir kā pelavas, ko aizpūš vējš (vējš- otrs Dieva fizsiskās pasaules atribūts aiz uguns/liesmas/gaismas, Dievs nav attēlojams ar ikonam, altārgleznām, elkiem utml, tas ir stihisks process ko reprezentē vējš, uguns utml.). - Tāpēc, mans Dievs, uz Tevi es ceru, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki (un vispār ikviens) par mani nesmejas.
Tiešām, neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliks kaunā. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi Tevi atstāj.
Kungs, dari man zināmus tos ceļus un māci man tās takas, kas aizved prom no Džokera, lielā izsmējēja, āksta, iluzionista, meļa, zagļa, viltvārža, Tiamatas/Marijas dēla Sātana, J.Kristus/Antikrista, kas cilvēku un tā dzīvi padara nožēlojamu un smieklīgu - Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs! Tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze. Māci mums mūsu dienas (un visu pārējo) tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! Mūžs paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem- lai tā ieguvums nav tikai grūtums un bēdas
- Esmu pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esmu atradis tos par melkuļiem (kā Pāvils, katoļu un pareizticīgo baznīcu tēvi, un protestantu baznīcu tēvi Luters, Kalvins, un citi) Man ir pacietība, esmu grūtumu nesis un tagad lai nepiekūstu un neatstāju savu pirmo mīlestību (t.i.ideālus), ka nenāk un nenostum manu lukturi Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes (t.i.7 astroloģiskās planētas) un kas staigā septiņu zelta lukturu (t.i.menoras, ne neesošu Mazāzijas draudžu) vidū
- Par apstiprinājumu tam es nedz drīkstu dzert alkoholu, nedz krist citās atkarībās/kārībās, nedz ēst cūkgaļu, nedz dzīties pēc labsajūtas, nedz iegādāties statusa lietas, bet saudzēt dzīvo dabu
- Un piedot pāridarījumus saviem tuvākajiem- vecākiem, radiem, utml. un izturēties ar cieņu pret mazākajiem- bērniem, padotajiem utml. un aizlūgt par ienaidniekiem, jo mans zelts ir mana tauta un mans gods ir viņas gods, āmen!